Frēzmašīnu attīstības vēsture

Frēzmašīnu pirmo reizi izveidoja amerikānis E. Vitnijs 1818. gadā kā horizontālu frēzmašīnu. Lai izfrēzētu Fried Dough Twists urbjmašīnas spirālveida rievas, amerikānis JR Brauns 1862. gadā radīja pirmo universālo frēzmašīnu, kas ir elevatora frēzmašīnas prototips. Ap 1884. gadu parādījās portāla frēzmašīnas. 20. gadsimta 20. gados parādījās pusautomātiskās frēzmašīnas, un darbagalds varēja panākt automātisku pārveidošanu starp "ātro padevi" vai "ātro padevi", izmantojot pieturas.
Pēc 1950. gada vadības sistēmās strauji attīstījās frēzmašīnas, un digitālās vadības pielietošana ievērojami uzlaboja frēzmašīnu automatizācijas līmeni. Īpaši pēc 20. gadsimta 70. gadiem frēzmašīnām tika pielietota digitālā vadības sistēma un automātiskā mikroprocesoru instrumentu maiņas sistēma, paplašinot frēzmašīnu apstrādes klāstu un uzlabojot apstrādes precizitāti un efektivitāti.
Ar nepārtrauktu mehanizācijas intensificēšanu CNC programmēšana ir kļuvusi plaši izmantota darbgaldu darbībās, ievērojami atbrīvojot darbaspēku. CNC programmēšanas frēzmašīnas pakāpeniski aizstās manuālās darbības. Augstākas kļūs arī prasības darbiniekiem, un, protams, arī efektivitāte, ko tas nes.